nudien, šodiena ir mana mīļākā diena.
jau no paša rīta, ieslēdzot bb brokastis, jāklausās tik sulīgi aprakstīts stāsts-paraugdemonstrējums, kā jākaulējas tālajās austrumu zemēs. smaids pa visu seju.
nedaudz paplosamies pa māju, cenšoties izmazgāt pēc iespējas vaikāk skapī esošo vilnas viskaut ko, lai likvidētu iespējamās kodes.
doties peldēt dienas vidū ir pasakaini burvīgi. (re, ka tomēr ir savs labums tam, ka valsts kantorī ir neapmaksātās brīvdienas.) dažas pendzionāru tantes, kas jau by default īpaši nekur nesteidzas, arī te lēnām čunčina ne tikai pa lēno, bet arī pa vidējo & ātro celiņiem. čunčinamies kopā. katru reizi, atpeldot uz to baseina galu, kas tuvāk Rīgas centram, acīs iespīd kāds saules stars. smaids pa visu seju.
pa ceļam uz pīrsinga nomaiņu ieeju pie kaimiņa paēsties bulkas (jo pēc peldēšanas apetīte ir kā zirgam). zemeņu sulas glāzē tiek ielikts salmiņš - tā bērniem pienākoties. kas gan var būt labāks par to?
pīrsings nomainīts, atceļā uz māju iepirkta mīksta pri mīksta melone (tieši tādu šodien ļoti kārojās) & lietotu apavu veikalā pa 7 ls bezpapēžu drasējamos puszābaciņus (pirku tikai tāpēc, ka šilte vēstīja - tīra āda). tikai nesakiet manam vīram par turpītēm. citādi viņš mani atkal vilks uz zoba.

šajā sakarā aizdomājos, ka kaut kāda sērga ar to visa kā pirkšanu. tak ne diena nepaiet, kad kaut kas nebūtu nopirkts. traki. parasti jau gan vajadzīgas lietas. ai..

turpināšu baudīt vīra prombūtni. labi, ka viņam reizēm kaut kur jādodas. un man pagadās brīvs. ir zuperīgi.