viena pagara sērojamā diena ar pienākuma lietām aiz muguras. jāatzīst, ka pienākums (vismaz šajā gadījumā) nav nekas nepatīkams, tas vnk ir jāizdara. jo citādāk nevar. un pēc tam ir gandarījuma sajūta par paveikto. un kā jau normālās latviešu bērēs - kuņģis piesists līdz ūkai.