reizēm šķiet, ka esmu par daudz vērotājs.
vēroju, kā dzīve iet. vēroju, kā citi dzīvo, jūsmoju par to, taču pati tā arī nesaņemos, neuzdrošinos. ir labi. līdz brīdim, kad vairs nav labi. kad vairs negribu & nevaru būt ar to mierā.
pēc būtības neesmu vienpatis. esmu piespiedu kārtā.
gribu turaidu, slīteres mežus, vidzemes jūrmalu, latgales sādžas, rīdzenes kuģīti. vai vismaz iznomāto laivu, ar ko pairties. jaunus iespaidus. acīmredzot, viens pats. līdz brīdim, kad vairs nebūšu viens pats.