nez, cik daudz laiks paies, līdz nenoturēšos & nopirkšu kādas turpītes?
jāatzīst, ka esmu kļuvusi prasīgāka & zinošāka. ir dažas turpīšu pasugas, kas, pirms pāris dienām biju iegājusi turpīšveikalā paraustīt lauvu aiz ūsām & papriecēt acis, ir smukas bez gala & līdzīga veida diezgan padaudz atrodamas plauktos, taču manām pēdām īsti nav radītas. ir nācies iegrābties uz smukām lietām, tikai pēc kāda laika atkožot smukuļu neforšās puses, kā rezultātā manos plauktos ir arī labu laiku nekustināti eksemplāri.
vajadzētu izrakties cauri saviem turpīšu kalniem & saprast, ko šoruden gribēšu vilkt kājās. basenēs, ar ko šodien biju aizspērusies uz darbu, apsala pirksti. ieviest bradājamās vilnas zeķes darbā būtu visnotaļ varena, vai kā teiktu kāds mans sens draugs, buršikoza padarīšana, taču nedomāju, ka kāds to sapratīs. manu vinnijpūka oranžo lietussargu noteikti sapratīs vairāki.