message in the bottle nepatika, jo pārāk lēna, tanšu 2dienas romantisko kino vakaru cienīga, pietrūka asumiņš. un beigās galvenais mīlnieks nomira. un zaķis palika ar salauztu sirdi.

a walk to remember arī nepatika, pārāk daudz tas kristīgais tur sitās cauri. bet tā mana problēma & bērnības trauma acīmredzot.

vēl joprojām ik pa brīdim domāju par mozart & the wale. nu, bija jau viņiem biš dīvainības, bet nu.. vai tāpēc uzreiz visi, kas neietilpst kkādos sabiedrības vairākuma uzspiestos rāmjos, par psihiem dēvējami? nedaudz apvainojos uz sabiedrības vairākumu..

the notebook bija mīļa. sabimbājos pa riktīgam. tur ne tikai parādīja, kā sākas "happily ever after", bet arī kā beidzas - abi nomira. bet šausmīgi skaisti. (līdzīgas emocijas pārņem, kad retumis iznāk redzēt kādu sirmu pārīti, kas, rokās sadevušies, staigā. un kad saproti, ka ir iespējams par spīti visam saglabāt jutas gadu desmitiem..) viss viss stāsts tāds ar labām emocijām pilns.