1987. gada moonstruck, kurā var redzēt vēl pajauno Cher, bija citādāka par mūsdienu mīlasstāstiem. pāris vietās mana nemaz arī ne tik feministiskā iekšējā balss klusām bļāva, ka es nu gan to nepieļautu, tomēr katram laikam savs. un tas pilnmēness bija skaists.
īpaši nepuņķojos gan. (bet varbūt tas tāpēc, ka paralēli adīju zeķi, līdz ar to dalīta uzmanība filmai.)

un vakarā visnotaļ sirsnīga pasēdēšana jauku meiteņu sabiedrībā. kā tas nākas, ka Greisa vienmēr tiek apcelta? (un viņa ļaujas.) c vitamīns kādam laikam būs uzņemts. līdz nākamajai reizei.

terijs pračets & thud! sauc.