sagribējās ipodā ielādēt kādu rammstein, lai varu sākt nobriest vakaram, bet izrādās, ka manā datorā nekā nav - viss uz lielā compja. baigais čakars..

JAUNĀS Latviešu nacionālās rotaļas

Šlesers. Pilsēta zem kupola
Spēles dalībnieki sapulcējas Doma laukumā un apsēžas padzert tēju. Viens tiek ievēlēts par Šleseru, bet otrs – par Bandītu. Brīdī, kad iesāk zvanīt Doma baznīcas zvani, Šlesers iesaucas: „Kupols!” un sāk skriet riņķī apkārt pārējiem. Pārējie cenšas noķert Šleseru aiz svārku malas, lai iztraucētu „kupola izveidošanu” un ļautu Bandītam iznest no kupola iekšpuses pēc iespējas vairāk tējas tasīšu, neizlaistot no tām tēju. Spēle beidzas brīdī, kad ir iznestas visas tasītes, bet, ja kāda no tām tiek saplēsta, Bandīts kļūst par Šleseru un spēle sākas no jauna.

Jakāna rotācija
Viens no spēles dalībniekiem tiek izvēlēts par Jakānu. Viņš nostājas apļa vidū un lēnām sāk griezties. Pārējie spēles dalībnieki stāv ar seju pret Jakānu, paņēmuši mutē pa karstam kartupelim. Kad Jakāns apstājas ar seju pret kādu no aplī stāvošajiem, tas karsto kartupeli spļauj ārā. Ja trāpa Jakānam, viņi mainās lomām. Ja netrāpa, Jakāns turpina rotēt. Spēlē, līdz kamēr apnīk. Uzvarētāju šajā spēlē nav.

Datu noplūde
Spēles dalībnieki uzraksta uz lapiņām katrs savu algas lielumu un noliek uz galda. Ņem pa vienai lapiņai un min, kuram ir tik liela alga, prēmija vai piemaksa sakarā ar algas samazināšanu taupības nolūkos. Ja tiek uzminēts, zaudētājam ir jāizdzer iepriekš ielietais mēriņš (spēle nav piemērota bērniem un grūtniecēm). Kad visi ir piedzērušies, noliek lapiņas aiz loga uz palodas un vēro, cik ilgs laiks paies, pirms tās savāks kāds garāmgājējs. Kad tas notiek, visi iekliedzas: „Datu noplūde!”, aizver logu un sāk izmeklēšanu, līdz atžirgst. Tad spēle sākas no jauna.

Telšu pilsētiņa
Spēles dalībnieki apmetas teltīs iepretim Ministru kabinetam un gaida. Nekas nenotiek. :)

pirms brīža ierēcām, kā koncerta organizētāji tagad dabon pasvīst, lai izrautu no nezkurienes daudzas pārvietojamās mājiņas.
tikko vīrs izlasīja ziņās, ka, iespējams, koncerts tiks atcelts. to nu gan negribētos..

Rammstein pārdzīvots. bija riktīgi labi. savā sēdvietā jutos kā lielmāte, varēju izgāzties ar vērienu. lielmātes sajūtas nedaudz pastiprināja (laikam. varbūt tomēr nē) koncerta beigās noskaidrotais fakts, ka sēdēju biš zem ušakova.
daudz interesantāk bija vērot, kā Rammstein ar katru dziesmu arvien vairāk un vairāk paņem publiku. kā cilvēkiem ar katru nākamo gabalu arvien vairāk aizbrauc jumts, līdz vienā brīdī gandrīz visi stāvvietās esošie ir liels paceltu, lēkājošu roku jūklis un arī lielākā daļa sēdvietās esošo ir kājās..
pozitīvas emocijas gūzmām. un nemaz arī ne tik ļoti aizkritušas ausis. un galīgi neapsvilinātas uzacis.