nespēju beigt priecāties par savām lakstaudzētāja prasmēm. par spīti daudziem pie dieviem aizsūtītiem lakstiem beidzot ir kādi, kas turas.
grinčam jau otrais metiens. patlaban rēgojas jau 5 bēbīši. varētu vēl kādreiz uzziedēt. nu, nākamajos ziemsvētkos, lai būtu pavisam pēc programmas un radurakstiem..

vakarnakt domāju par tramvaju.
pirms gulētiešanas biju iemetusi aci observatorijas mājas lapā, un tur pie izrāžu bildēm bulim bija tās 80to gadu ūsiņas. un tad gan viņš man savilkās ar tādu prastu (plebeju) amīti, kas mājās māk tikai sist dūri galdā un malkot aliņus. un ieklapēt sievu, ja kaut kas nenotiek pēc viņa, tēviņa, prāta.
bet rēzijas varonē vēl joprojām nemācēju saskatīt to "iekšējo sirds brīvību". varbūt to nomāca viņas, manprāt, pārāk lielā cenšanās izlikties par labāku/ citādāku (un līdz ar to tās asociācijas..). vai tā ir tā iekšējā sirds brīvība?
labi, ka žurnālītis nodots tipogrāfijā. tagad ir daudz laika izkošļāt to visu & pārdomāt vēl & vēlreiz.

vienas labas ziņas pēc otrām.
atradās rammstein-rīdi biļešu pircējs. tā ka jācilpo iepirkst sēžvietas, kamēr ir.
un jauns braucamais arī būs. labu labais. jau rīt.