izdomāju. tas, ko man šobrīd prasās, ir harmonija sevī & ap sevi. gan krāsās, gan cilvēkos. visam jānotiek tā, lai ir labi. lai ir prieks un gandarījums par paveikto. lai krāsas man apkārt nedzen ārprātā, bet nomierina. tipa jūgendstils?
redzēs, ko mana jaunā būtība teiks 7d koncerta laikā.. :)

pilnai laimei jāsāk apmeklēt kādus jogas kursus. jā.

šodiena man patika. pat ļoti. (taču es nejaudātu ilgtermiņā pavadīt ārpus mājām 12 intensīvas stundas pēc kārtas.) darbs kā jau darbs, bet pēc tam tā svētku programma - nedaudz koncerts, lai ir kultūras ķeksis, svečošana & daudzu draugu satikšana. vajadzēja man arī atpazīšanās elementus paņemt līdzi, bet no rīta kkā par to neiedomājos. nekas, nākamreiz. tas netraucēja kopābūšanai.
un mājās.. uzsildīta upeņu sula ar kanēli & citronu. un sveces logā - kā bērnībā. šogad ir tik tik tāds saviļņojums & prasījās tās sveces.
esmu patriotiski emocionāli noskaņots.
sveiciens svētkos! (šis vēlējums man atgādina daudzus 18. novembra rītus, kad tas tūkstošiem reižu klusām, bet priecīgi atskan pie LU. ceru, ka šogad būs labi laikapstākļi un es varēšu atkal doties gājienā. tas ir to vērts.)

gatavoju vīram svētku karstmaizes & atcerējos, kā pirms daudziem gadiem abra sollentunā mēģināja atkārtot janča smalko izgājienu & uztapināt tik pat karaliskas karstmaizes. diemžēl mums bija paģira, viņam kkas īsti neiznāca, un tās maizītes bija tik sausas, ka iesprūda kaut kur barības vadā..
ek, palieku veca, ja sāku jau pievērsties ne nu gluži memuāriem, bet gandrīz..