negribu lasīt ziņas. gribu zināt, kas notiek riņķī apkārt, tomēr vēlme negruzīties ņem virsroku. tāpēc labāk dzīvoju savā laimīgajā neziņā. ja varētu ko darīt lietas labā, labprāt to darītu, taču esmu tik neietekmīga, ka.. nu, jā, piedalīties vēlēšanās. svēta lieta. citāi.. pietiek ar to, ko dzirdu, tirgū, ķīmiskajā tīrītavā, un pāri visam - savā darbā. ja palaimējas, tad no pirmavotiem.

labāk klausīties dzeltenas dziesmas, domāt dzeltenas domas & priecāties par dzeltenām puķēm. un pabužināt degunu gar dzeltena cāļa krūtiņu. un gaidī sigulas dzeltenās lapas, lai varētu iet bradāties & spēlēt vēju.
http://www.youtube.com/watch?v=CAME8GDRTfI

reizēm šķiet, ka esmu par daudz vērotājs.
vēroju, kā dzīve iet. vēroju, kā citi dzīvo, jūsmoju par to, taču pati tā arī nesaņemos, neuzdrošinos. ir labi. līdz brīdim, kad vairs nav labi. kad vairs negribu & nevaru būt ar to mierā.
pēc būtības neesmu vienpatis. esmu piespiedu kārtā.
gribu turaidu, slīteres mežus, vidzemes jūrmalu, latgales sādžas, rīdzenes kuģīti. vai vismaz iznomāto laivu, ar ko pairties. jaunus iespaidus. acīmredzot, viens pats. līdz brīdim, kad vairs nebūšu viens pats.