biju izvētīt galvu nedaudz no baznīcu grāmatām. aizgāju uz zemnieku tirdziņu pie kongresu nama. un.. vīlos. vai tiešām zemnieku galvenais ražojamais produkts ir medus?!?!? vienā stūrī atradu sevi interesējošos kartupeļus & sīpoļus. ķiplokus nepamanīju, ilgi kāroto aveņu zafti arī ne. labi, ka vismaz brūkleņu bija.. un es tā biju sevi sakardinājusi ar riktīgiem lauku piena produktiem.. vēl tagad siekalojos.
un smieklīgi pēc tam ar kartupeļu maisu bija ieiet kolonnā druškai līdzi iepirkties. bļins, kā mums pakaļ staigāja. sajutos kā pasaules lielākā zagle. tieši tāpēc man tas kantoris nepatīk.
toties mājās garšīgas pusdienas.
un ārā ir vnk fantastisks laiks.

baznīcu grāmatas, es nāku!!

kāpēc nevar būt normāli, kā parastā grāmatā, kad ir lpp?
nē, vot, jāievieš tikai lapas (un tās otra puse taču arī ir peiderīga attiecīgai lapai).
it kā jau ir loģiski, taču man ir savs sievišķais domu gājiens, un ja neviens pirms tam nav parādījis precīzi, kā tieši ir jābūt, iznāk visādi pigori.
vienvārdsakot, man daudz kas no vakarnakt/ šodien izdarītā jāpārdara, jo atkal esmu kaut kur ne tur skatījusies..
sasodīts, goda vārds.
sāku justies teju vai tizla.

vēl 15 gadi must be redone.
iet nedaudz ātrāk, kā biju domājusi.
mierinājums, ka vismaz pēc tam viss "aizies kā smērēts".
un prieks, ka māmuļa labu, garšīgu piparmētru tēju uzdāvināj dzišindienā.

mož katram ierakstam beigās japieraksta arī kāds prieks turpmāk?
ja vien tas nav tāds pamatīgākais sagruzaviks, kur prieks tikai sabojātu vispārējo noskaņu.
un vēl man patīk swh roķis, jo tur neviens īpaši pa vidam nerunā. un dziesmām varu dungot līdzi.