vēl 15 gadi must be redone.
iet nedaudz ātrāk, kā biju domājusi.
mierinājums, ka vismaz pēc tam viss "aizies kā smērēts".
un prieks, ka māmuļa labu, garšīgu piparmētru tēju uzdāvināj dzišindienā.

mož katram ierakstam beigās japieraksta arī kāds prieks turpmāk?
ja vien tas nav tāds pamatīgākais sagruzaviks, kur prieks tikai sabojātu vispārējo noskaņu.
un vēl man patīk swh roķis, jo tur neviens īpaši pa vidam nerunā. un dziesmām varu dungot līdzi.