es pat ļoti spēju iztēloties mūs vecumdienās.
vīŗs būs kā viņa vectēvs - tāds prātīgs, nosvērts, inteliģents kungs. nebrīnīšos, ja profesors.
es kā viņa vecmāmiņa. trakā kundzīte, kas mierīgi var, piemēram, pārkrāsot koridori vīra prombūtnē (jo viņam nepatiks). kādā krāsā bija, melnā, ja? nu, vārdsakot, cilvēks-nemiers. :)

un nešķiet nereāli nevienā brīdī.

vot, nesaprotu - kaimiņvaldim nemaz nav jāstrādā?
pēdējā laika statistika ir tāda, ka ap 9iem no rīta ar visām savām bākugunīm brauca mājās. un vienā citā darbdienā uz darbu tikai ap 12iem trauca ar visu savu svītu. (un neprasiet man, kā es to redzēju.)