ir forši, ka Lieliskā reiz aizdeva savu dzelteno lietussargu. tagad vismaz saulaināk pa ielām pārvietoties.

un tomēr tomēr.. vakar pārdrukāju vienu rakstu par Mauriņu & sapratu, cik viņa vieda sieviete bijusi.
ja nav kur saknes aizmest, augšana ir neiespējama
tieši tāpēc tik svarīga ir tā piederības sajūta. un nevis piederēt kādai organizācijai vai draugu kopībai, jo tas ļauj attīstīties tikai vispusīgi. bet tā lielā back-up & ģimenes sajūta, kad zini, ka esi viens zobrats lielajā sistēmā & kad pat pamošanās no rīta ir kā sasniegums, lai visa lielā sistēma varētu darboties.. 3 vārdos - kad ir saknes.

10 garīgās higiēnas baušļi, kas palīdz ikdienas sadzīvē:
1) Jāveido māja;
2) Nav jābeidz brīnīties;
3) Jātic un jāuzticas;
4) Negaidi no ābeles čiekurus un no egles ābolus;
5) Nesaisties ar cilvēku, ja nevari panest viņa kļūdas;
6) Spriežot par cilvēku, atceries viņa dāvātos līksmības brīžus;
7) Novēli savam līdzgaitniekam vienpatības stundas;
8) Nevis šaubīties un vilcināties, bet rīkoties un iedrīkstēties;
9) Miesas bads mazāk bīstams nekā gara bads;
10) Dzīvo tā, it kā katra diena būtu pirmā un pēdējā.

Tajā visā kaut kas ir..

"precējies nav miris," man bernībā teica kāds vīrs, kurš, kā izrādījās vēlāk, krāpa savu sievu, ka šņakstēja vien.

stulbais materiālisms
bet ziniet, piedūra..
vecāka teksts savam bērnam - pietiek, ka es mācījos biznesa skolā, mums ir gana daudz naudas, varēsi studēt kaut ko, kas ir more fun.

runā, ka rīt būšot apkure.
jē.