mana riebīgā daba. ja kādam ir kategoriskais viedoklis par kādu jautājumu un arī man ir savas domas par to, nebūt ne radikālas, reizēm neturas mēle, jo nekas taču nav tikai melns vai balts. gribas parādīt, ka var būt arī citādāk. un tad ātrāk vai vēlāk es kļūstu par to, kam gribot negribot ir japārstāv otra galējā puse.
pirms brīža sakasījos ar kkādu dāmīti virtuālajā telpā par māmiņalgu griestiem. in the end viņa "padevās". bet es taču negribēju, lai viņa padodas, tikai gribēju saprast, kāpēc viņa tā domā. lai nopamato.
drausmīgi. kā man neiet..