priecē apziņa, ka rīt man ir pēdējā darba diena šomēnes. nu, ja neskaitās "tās dienas", kad, visticamāk, tikai 1x parādīšos darbā.
varēšu ar mierīgu sirdi un pavisam oficiāli nodoties bak.darba piebeigšanai.
jāatzist gan, ka jo tuvāk nāk beigas, jo grūtāk man saprast, kā tieši ko rakstīt. par daudz notikumu un pārāk liels haoss. un pārāk maz pieejamās informācijas par to visu. bet gan jau ka es kaut kā kaut ko izdomāšu.
nav izvēles.