šorīt ārā skaistā saule.
taču - ak vai, ak vai - ieejot esplanādē, nāsīs iecirtās slapja suņa smaka.
pieņemu, tas ir viens no lielajiem iemesliem, kāpēc man jau kopš agras bērnības nepatīk suņi. nu, kā var viens, lai arī izmircis, tāāāāāāā smirdēt? tieši tāpēc mans "labākais draugs" nekad nebūs tas smakulis..

toties daudz visiem laimes vecmāmiņas apolonijas vārda dienā!