bija savdabīgi un interesanti dzīvot ar daļēju elektrību.
kad ieslēdz tumsā lampu, bet, skatoties istabā, tā arī nevar pateikt, ka ieslēgta..
kad tīkls neiet, kad labi, ka ir gāzesplīts, tomēr tā pati jāpiešķiļ ar spičku, ne podziņu.
kad visās malās ir saliktas svecītes, gaidod, ka elektrība pazudīs pavisam.
kad kāpiens no 5. stāva izvēršas par veselu piedzīvojumu, jo lampiņas labākajā gadījumā blāvi mirgo un lifts neiet.
galvenais - jāatceras, ka katrā trepē ir 11 pakāpieni, izņemot pašu lejējo. tur ir 9.

tagad jau atkal viss ir kārtībā.
taču nedaudz pat žēl, jo varēju mierā & klusumā lasīt grāmatas. (jau tagad fonā visādi datorizēti trokšņi..)
ir plānā ķerties pie tvena konektikutas jeņķa karaļa artura galmā.