Dzeltenā prese ir kā sērga/vīruss/atkarība.
Kādreiz nebiju atvērusi pat nevienu "Privāto dzīvi".
Bet nesen piefiksēju, ka, kopš strādāju savā tagadējā darba vietā, kurā tiek abonēta gandrīz visa iespējamā prese, esmu pieradusi ik pa brīdim izšķirstīt arī dzeltenos žurnālus.
Diezgan jocīgi, jo patiesībā mani tur nekas īsti neinteresē, bet izšķirstu tāpēc, ka ir tāda tendence - izšķirsīti jaunāko "Privāto dzīvi".

***
Šorīt apstākļu dēļ darbā biju gandrīz 2 h ātrāk kā ierasts - ap 7:20. Un ziniet, nostrādāja tas pats "izšķirstīt "Privāto dzīvi"/"Vakara ziņas"/kaut ko tamlīdzīgu" princips.

Tā kā pēc noteiktas bakalaura studiju programmas pabeigšanas manī ir palicis kaut kāds preses pētīšanas nospiedums, neapzināti veicu izķširstīto žurnālu kontentanalīzi.

Atklāju (tiesa gan visiem jau tāpat zināmas) šādas lietas:
- aptuveni 3 daļa ir veltīta basketbolistiem/ viņu attiecībām / bijušajām un esošajām draudzenēm (kāpēc lai kādu tas interesētu?);
- Anete S. ir neatņemama ikviena numura sastāvdaļa (kolorīta sieviete, neko nevaru un nevajag piebilst :D );
- kārtējo reizi nostrādājis "media hype" un tagad mēs visi nenormāli fanojam par sieviešu basketbolu (wth?);
- "Latvijas Princese" šova dalībnieces automātiski ir kļuvušas par pie mums tik visaptverošo "sabiedrības krējumu".