02 September 2008 @ 08:17 pm
Ojārs Vācietis manai noskaņai :)  
Kamēr zāle sniegam cauri duras,
kamēr zemei nav tā lielā miega,
apsēdies pie mana ugunskura
taisīt tējai cukuru no sniega.

Ka tu neesi to aizmirsusi,
to es vakar redzēju no malas,
kad tu stāvēji pie beigta strazda
kā pie visu dzīvošanu gala.

Izkusa no tavas apstāšanās
tur tā viena aiziešana bojā,
svina debesis tu paskatījies,
un es redzēju - strazds aizlidoja.

Vēl es redzēju, kā tu uz sveces
roku lēnām uzliki un žēli,
un es zinu, kuriem liesma nekož,
bet ar sārtu, siltu suņa mēli

nolaiza par to, ka tāda esi,
un par to, kas ir ar tevi bijis.
Sirdi tu vairs tagad slēdz vai neslēdz,
viss vienalga, es tur esmu bijis.
 
 
( Post a new comment )
[info]thehe on September 3rd, 2008 - 10:47 am
Suņa mēle..
(Reply) (Thread) (Link)
minikin: Roze[info]minikin on September 3rd, 2008 - 02:08 pm
Tos rudens augstās debess vārdus
es tev gribu sacīt.
To spīvo savādumu gāju putnu acīs
es tev gribu prasīt.
To lielo zvaigžņu gatavību nokrist,
bet nenokrist
es gribu iedot tev.
To rudens horizontu robežizzušanu
un ieturpināšanos nezināmajā
es gribu klāt mums pāri
Lai neviens neredz,
ka mums rudeņos trūkst spārnu-
ne aizlidot,
bet savus gāju putnus pavadīt
līdz tam tur...
Tam,
tam nezināmajam.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]thehe on September 3rd, 2008 - 02:17 pm
Nice..
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
minikin: Roze[info]minikin on September 3rd, 2008 - 02:39 pm
Tā man liekas...
(Reply) (Parent) (Link)