Iepriekšējo diennakti nodzīvoju mājās bez elektrības. To, ka elektrības nav, konstatēju vakar no rīta, cītīgi un neatlaidīgi cenšoties ieslēgt vannas istabā gaismu. Mazgājos sveču gaismā (iesaku pamēģināt ;) ) un domāju par to, ka jāizgludina blūzīte... izgludināt, protams, neko neizdevās ;D vilku to, ko varēja negludināt... atnākot mājās no darba elektrības ziņā nekas nebija mainījies. Ak vai, es vairs nevaru ieslēgt datoru... es vairs nevaru noskatīties TV raidījumu vai paklausīties mūziku. Labi, nogūlos uz dīvāna un lasīju žurnālu. Bet nu tā tāda laicīga izklaide - gaismu iedegt es arī nevaru... netsrādā arī pie elektrības piesaistītais telefons, uz elektriskās plīts nevar uzsildīt vakariņas, ledusskapis sāka "kust", utt, utt, utt. Bet noslēgums tam visam nemaz nebija slikts! Vakarā, pēc tam, kad "Hauss" bija aplūrēts svešās mājās, izvilkām uz lodžijas matraci, uzkvēlinājām ogles un cepām šašlikus. Man jau likās, ka kaimiņiem būs ieildumi, bet nekā! Visi laikam jau cieši gulēja >:) Bet vispār - man ir burvīga lodžija! Sēžot uz matrača, tā izskatījās tik liela! Pie kājām kvēlojošas ogļu uguntiņas, bet pieceļoties kājās - apkārt esošo augstceltņu gaišie logu taisnstūrīši. Cepšanu pabeidzām īsi pirms diviem. Dzīvoklis svešu gaismā arī izskatās mājīgāks :)

Kā viss beidzās: šorīt pazvanīju uz namu pārvaldi, no kurienies pie manis nosūtīja elektriķi... Elektriķi ļoti, ļoti gados, bet arī ļoti jauku :) par viņa ierašanos uzzināju no skaļiem un spēcīgiem klauvējieniem pie treptelpas starpdurvīm... Attaisot elektrības skapi viņš ilgstoši vaimanāja: "Vai, vai, vai!" un labsirdīgi noteica: "Nav jau brīnums, ka gaisma nedeg!" Bet pēc pāris skrūvgrieža vēzieniem, manā dzīvoklī atkal iedegās gaisa! Olē! Nu es atkal varu atgriezties pie ierastās tehnoloģiju narkomāna ikdienas..