Dažreiz šķiet ka nošaušana būtu daudz jaukāk, nekā tupēt mājās un zaudēt klientus, apgrozījumu, kontraktus, labākos darbiniekus, sociālās saites.. Domāt kā un no kā samaksāt tekošos izdevumus. Mani tracina situācijas kurās es nespēju plānot vai ietekmēt nākotni. Tikai ķepuroties pa šķēršļu joslu ko 100 idioti kas pārtiek no maniem nodokļiem izvieto manā priekšā jau otro gadu, bez jeb kādās konsekvences, sistēmas un jēgas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas jau ir kaut kas cits, par ko tu te raksti - tā ir darba un ienākumu zaudēšana.

Par plāniem un nākotni es gan sev, gan citiem iesaku pieturēties pie kāda amerikāņu prezidenta teiktā - planning is everything, plans are nothing. Proti, tu vari plānot un štukot par nākotni, bet tev ir jābūt gatavam mainīties un piemēroties apstākļiem, kas vairs nav tie, kādus tu biji iedomājies.

(Reply to this) (Parent)