Gribēju slēpti atklāti, bet...

Baigi gribas parunāt (parakstīt). Nu jā, par to pašu. Un man liekas, ka mani nesapratīs.
Meh.
Es neesmu ne izvirtīga, ne šķīsta. Un man gribas mīlēties. Vot tieši tā - mīlēties. Trīsas par to, ka cilvēks vienkārši paskatās, izkūst no viena skūpsta. Un skūpstus, skūpstus, skūpstus no kāju pirkstiem līdz matu galiņiem. Cik romantiski un sapņaini. Un tad man gribās ieķerties rīklē, tā lai nadziņi iespiežas dziļi, dziļi. Iekosties, ieskrāpēt un mazliet uzbrukt. Dabūt pretī spēcīgāku uzbrukumu un atkal izkust padodoties. Ļauties, vienkārši ļauties un baudīt skūpstus un kodienus, glāstus un žņaugšanu, bezspēcību, kontroli. Es noteikti vēl kādā brīdī brīdi pārņemšu kontroli, uz minūti divām, piecām, bet tikai tāpēc, ka zinu, tūlīt atkal tikšu pakļauta.
Eh. :)
Gulēt cieši blakus, čubināties, mazie pieskārieni un vieglie skūpsti, samīļoties. Atslābt un atelsties, samīļot tikko sataisītos zilumiņus. Klusa piekrišana, pateicība un daudz, daudz mīļuma. Apskāvieni, siltums un miers.