Piektdiena, 28. Jan 2005, 12:47
Never enough...

Tikko pieķēru sevi pie domas, ka VIENS no iemesliem, kapēc ņemos pa cibu ir tāds, lai iepazītos ar kādiem interesantiemcilvēkiem ar kuriem varētu arī reālā laikā satikties un tad jau redzētu. Muļķis, kapēc man nepietiek ar to ka var vienkārši parunātie netā, visu laiku esmu taču bijis pret atiecību veidošanu izmantojot jaunās tehnoloģijas, labāk taču pēc vecajām metodēm aci pret aci, bet nē redzies gribas vairāk, galīgi dumjš palieku, īslaicīgs dumjums...
 ir doma | 11 raksta

Piektdiena, 28. Jan 2005, 13:53
[info]crescendo

Sava jēga tur ir. Satiekoties svarīgākas ir cilvēka ārējas izpausmes, šeit -iekšējās.

Redzot vienas cilvēks parasti piedomā otras. Ja vilšanās iekšējā pasaulē nav īpaši bieži sastopama - un arī atklājas tikai pēc kāda laika, tad vilšanās attiecībā uz ārējām izpausmēm var būt ļoti pēkšņa un pārsteidzoša - tā ir problēma ar iepazīšanos neklātienē (zini - romantiski vēstuļdraugi dažādās valsts/pasaules malās šai ziņā ne ar ko neatšķiras - tehnoloģijas te nekādi nav vainīgas)
Bet citādi - patiesībā, nekādas starpības.

Labi, man vienmēr ir šķitis muļķīgi jebko darīt tikai ar mērķi - iepazīties ar cilvēkiem ilgākām attiecībām (nepārprast - ar tuvāka pazīšanās pieskaitāma attiecībām). Dari ko gribi - ja starp citu sanāk ar kādu iepazīties - tas ir vienkārši bonuss, bet iet ar mērķi "man šausmīgi vajag iepazīties".... Nez.

Bet ir, kas dod priekšroku rīkoties arī tā.
Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 28. Jan 2005, 13:59
[info]mexican

Nu lūk tu mani saqproti, domāju tāpat, bet tad no kurienes tad šitās domas pa galvu, nododu pats savus principus. Par mērķi neko tādu nedrīkst uzstādīt. Varbūt man tādas domas tāpēc, ka pēdēja laika nākas vilties tieši cilvēku iekšējajā pasaulē. Nezinu
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 28. Jan 2005, 14:11
[info]crescendo

Šķiet, kāda konkrēta cilvēka iekšējā pasaulē? vai tomēr daudzskaitlī?

Labi, ziņkārība.

Bet "nododu savus principus" ir man neizprotams sauklis - vismaz šajā sakarībā. Ja noteikumi sāk traucēt spēlei, tad jāmaina noteikumi. Ja principi sāk traucēt dzīvei, jāmaina principi. Un nekādas nodošanas tur nav.

Ir muļķīgi kaut ko darīt vai kaut ko nedarīt tikai principa pēc vien. Patiešām.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 28. Jan 2005, 14:26
[info]mexican

Nu par tiem principiem nevarēšu tev tā uz reiz pateikt, taisnība jau tev ir, bet arī nav, nedaudz viss sagriezās galvā. Jā spēles noteikumi ir kāprot laikus pielāgot. Taču nedaru, vai daru ne jau principu pēc bet kā šķiet kā būtu labāk principi tikai ietērpj to vārdiskā formā lai neaizmirstu. Taču to kas būtu labāk man tagat atiecībā uz šo nezinu, tāpēc laikam būs jāmet pie malas 'vismaz šis princips.

Vispār ir vairāki cilvēki, un pat runa vairāk ir nevis par vilšanos, bet par nepatiku, nespēju atrast kopsaucēju, agrāk pievēru acis, uzvilku rozā brilles, bet tagat negribas, gribas ko patiesu...
Iepriekšējais - Atbildēt