Mundis

Atkal un atkal mēs tur...
Atkal gremdējos tev acīs
Atkal sajūtu tavu lunkano augumu
Atkal apbrīnoju tavu sparu
Vai atgūt to visu vēl varu?
Un nesalauzt sev garu
Garu kuru dzirda šī skaistā vasara
Kuru nodejojām no sākuma līdz galam
Vai atkārtot to vēl varam?

Atkal vēlos nogaršot tevi
Atkal varu nogaršot tevi
Atkal negribu to darīt
Atkal un atkal bīstos indes
Vai varu vēl reizi vienu ļauties indei
Vai varu reizi pirmo ļauties indei
Reizi pirmo ļauties un nepamosties
Nokrist bez elpas, bez gara
Vai dāvāt to man kādam ir vara?

Atkal sēžu uz palodzes
Atkal lasu zvaigznes
Atkal redzu to,
Atkal to vienu, to tavu
Atkal un atkal to padaru par savu
Atkal tās divas padaru savas
Atkal zvaigzne tava dziest
Un neviena nespīd vairs tik spoži
Vai tad te esi tu?

Atkal un atkal un atkal atceros tevi
Atkal atdodu tev sevi...