Manā skatījumā veco laiku valoda par "viltus elkiem" un "viltus praviešiem" apzīmē laikmetus un sabiedrības, kas sākušas pielūgt viltus vērtības. Tb, lietas, kas nebūt nav vērtības, bet tieši otrādi. Deģeneratīvas aizraušanās, kaislīgas atkarības utt. Mamoni, Bafometi, Molohi un "vērtības", ko šie tēli projicē, uzvedība, kas izpaužas cilvēkos, pielūdzot šādus "dievus". Neizbēgami postošas pašiem cilvēkiem un to civilizācijām.
Humānism un racionālisms, lai gan ārēji ne tik groteski, ir vieni no pakāpieniem pirmējo virzienā, ko mēs varam redzēt in the [current year].