Jā un nē. T.i. man liekas, ka cilvēki vispār dzīvi uztver ļoti egoistiski un dažreiz vnk liekas, ka pārņem mūsu vecāku paaudzes pieeju 'es tev visu dzīvi atdevu'. Neapzinātāk un vesslīgāk, un tomēr. Bet ar visu to es domāju, ka mēs esam labāki vecāki un veselīgākas ģimenes nekā tās, no kurām nācām. Izņēmumi jau ir, protams, bet tas grūtību aspekts arī jo palasot presi, pieredzes stāstus u.c. ir ļoti rozā un idealizēti un loģiski, ka cilvēks var nebūt tam gatavs
Tomēr mēs savus bērnus audzinam paši. Ikdienā. Nevis vecmāmiņas vai radi vai iestādes
Varbūt tādēļ, ka par to nerunā kā par privilēģiju, kā par dāvanu, kā par opciju, tas drīzāk ir tāds ķeksītis kas jāievelk