I guess I was more referring to the idea of making a baby. Es tak apzinos, ka pats nitty gritty of parenting ir toll, toll, toll un antilustiness (no offence bēbīši). Bet tas nenozīmē, ka bērnaudzināšana nav labs izaicinājums attiecībām, lai pierādītu savus commitment levels, un lai iepazītu otru vēl maksimālāk. I guess, priekš manis romantika ir tieši iekš intimacy and shared big things in life, ne tik daudz lusty flirty fun stuffs. So pat bērna ideja šķiet romatiska tikai tāpēc, ka your love shall be manifested in new being, which you will have to keep nurturing and expressing in truest possible ways, no matter how hard it will be. Tas šķiet romatiskāk un stiprāk par jebkadu gredzenu vai jā-vārdu.

Bet es arī pieņemu, ke esmu pārāk ēteriski, filozofiju un dzeju salasījusies, un kad tikšu konfrontēta ar skaudro realitāti, tad pratīšos. Kaut gan visticamāk aiz spītības nepratīšos tikunta, un visu romanticizēšu arvien.