Jā, līdz tā attopas, ka 'anything goes' nostāja ir kaut kas Solid, kas nav postmodernisma garā. Why value welcoming and accepting everything - isn't that arbitrary? Why not rejecting and destructing everything? Total empathy should be (or shouldn't lol - varbūt pamīšus katru dienu vai stundu vai sekundi) equal to absolute anarchy.

Tas ir tas, kas ir postmodernisma kļūda - pateikt, ka viss ir totally relative, subjective, thus eaqual un tad paziņot, ka labākā pieeja ir to visu atļaut, nevis to visu iznīcināt. So postmodernisms vēlaizvien uzskata, ka ir viena laba, objektīva lieta - esība / visu lietu esība nevis neesība. Kāpēc apstāties pie esības un nekonstruēt arī to? Jo tomēr gribas dzīvot, gribas sabiedrību, gribas struktūru un loģistiku, uz kuru var paļauties.. Bad, weak philosophy.