Es negribu neko prasīt, jo negribu cilvēkiem likt justies, ka viņiem ir lietas jādara manā vietā. Vienīgais, ko es pieļautu, un uz ko es ka idiņa ceru, ir kaut kādu iniciatīvu, kad cilvēki redz, ka man ir grūti.

Un ja tā nenotiek, tad es vienkārši secinu, ka lai cik reizes es mēģinātu domāt, ka esība ir laba, ka tā tomēr nav laba.