Kamēr citi pasaules cilvēki mokās badā un pagrimumā, es savā Brimingham bedroom, ar biļeti uz Latvijas ārēm, biļeti uz Vjetnamas ārēm, kundziņa mielastu, leisurely hobijizglītību, uzticamo bankas kontu, resīti tur, kafūzi šitur, Deliveroo monthly un ķinīti weekly, varu bezrūpīgi pļumpēt vīnu, purpināt reibinošas patiesības un nepatiesības, un raudāt sava nodabā ar Antonu par to, cik dzīve ir grūta un debīla.

Varbūt esi jau bijusi, bet ja nē, tad varbūt ir vērts pēc koronas aizbraukt uz Indiju uz kādu mēnesi vai diviem, es nemāku aprakstīt tā loģiski, kā tieši, bet tas baigi palīdzēja sakārtot we the filthy lucky vs the poor who are hungry domāšanu man galvā. Man nevienu reizi nekad vairs pēc tam nav bijušas moralās lomkas par šo jautājumu.