Es jau arī esmu par to, ka, kamēr pats "neesi iekšā procesā", nemaz nevari noteikt un priekšlaicīgi novērtēt, kā un cik produktīvs un bagātinošs kontakts izvērsīsies ar to vai citu konkrētu subjektu. Pirmsnosakāmu, garantējošu parametru saskarsmes "kvalitātei" nav - tāpēc iespēja kontaktēt ar "ārējo" ir tik aizraujoša dzīves nianse un privilēģija, kuras dēļ pastāv arī tādi teicieni kā "no jebkuras situācijas var kaut ko mācīties."
Par vecumu kā izšķirošo tajā, cik un kādas kvalitātes bagātinājumu subjekts var sniegt otram, jau minēju vairākus ierakstus atpakaļ: proti - ne vienmēr "tie vecākie un tie pieredzējušākie" ir tie, kuri "dod". Komunikācijas process būtībā ir abvirzienu.