Ļoti piekrītu - psihes pamati un eksistence pati par sevi ir tikai un tieši fiziska. Tas, ko saprotam ar "psihisko", ir tikai uzslāņojumi fiziskajam.
Psihoterapeiti gan ir diezgan dažādi un to, cik piemērots un saderīgs pacientam/klientam konkrētais būs, nosaka personiskais-cilvēciskais faktors. Kas, protams, neizslēdz profesijas tehnisko pusi, kur citu tehnisku paņēmienu un zināšanu komplektiņā* būtiska daļa ir spoguļošana (!), supervīzijas un paša terapeita psihoterapija, kā arī profesionālās pieredzes apjoms.
Atšķirīgās paša sevis saprašanas formas, manuprāt, ir būtisks faktors tam, ko un kā no saskarsmes ar konkrēto subjektu iegūstam vai dodam, un cik viegli vai grūti noris "attiecības" ar kādu subjektu - tā kā nepiekritīšu, ka tam nav ietekmes.