Jā, domā un 'zina' par citiem tikai tik, bet kaut kādā apbrīnojami sarežģītā un tajā pašā laikā neizsakāmi vienkāršā veidā, mijiedarbojoties ar citiem un spoguļojoties viņos, šī 'zināšana' eventuāli attīstās un papildinās. Brīnumaini.
Cits jautājums ir par nosacīti piemērotākiem un gatavībai atvērtākiem momentiem, kuros šāda spoguļošanās citos ir 'produktīvāka', bet kuros brīžos labāk un vajadzīgāk ir no šī procesa norobežoties un distancēties, vairāk pievēršoties savai iekšienei un ļaut pasaulei procesēties pašā, ar samazinātu "ārienes" ietekmi.