Bet tās jau vairāk ir tādas cilvēkbūtņu komunālijas, ko vecāk cilvēki jau ir iepazinuši. Protams vecaki cilvēki zina kas un kā strādā pasaule un ar ķermeni un lietam. Bet katra indivīda psihe ir kaut kas knapi pieejams i pašam kur nu vēl citiem. Arī bēbim es domāju, ei tu sazini kādu psihedēliju viņš redz caur actiņām. Es neticu ne uz mirkli ka mani vecāki varēja iedomaties, kā es skatījos uz pasauli kad biju sīka.. es pati to vairs ne īsti izprotu ne atceros, zinu tikai ka skatījos daudz mītiskāk un sapņaināk nekā tagadējais pieaugušais.

Cilvēki par citiem domā un 'zina' tikai tik daudz cik paši no pasaules saprot.