Mani vienkārši notrigerēja Tevis ieraksta sākumā uzdotais jautājums "kāpēc" - par uzmanību un uzticēšanās vajadzību no/uz citiem.
Respektīvi, es to saprotu tā, ka mūsu vienotība collective unconscious nekad nav pilnīga tēlu sistēma - to vienmēr iespējams piekoriģēt, uzasināt, papildināt, bagātināt ar impulsu palīdzību, kas iegūstami tikai no "ārienes". Šiem impulsiem pat nav obligāti jābūt citiem dzīviem cilvēkiem - tā var būt daba, citu sugu dzīvas radības, iepriekšējo paaudžu un civilizāciju atstātās pēdas, mantojums un pat abstraktas tēlu sistēmas.
Varbūt, ka ieraksts bija koncentrēts tikai uz domu ap līdzcilvēkiem-laikabiedriem, bet man, personīgi, ir grūti nošķirt šo kategoriju no jebkā eksistējoša (t.sk. vēstures).