Es vēlaizvien neesmu pārliecināta, vai filozofija vispār eksistē. Jo ja kristīgā realitāte ir vienīgā patiesā, tad filozofija vienkārši ir kaut kāds atzarojums (protams, ar likumasakarīgām saknēm senākā vēsturē), kam kristieība jāpaskaidro, bet kas, protams, neizbēgami aiziet bad infinity - postmodernismā, ja izlaiž kristietības elementu. Vārdusakot, ja filozofija nespēj būt neatkarīga no kristietības, tad tavs padoms izklausās kā - cītīgāk lasīt kristīgos tekstus, kristīgo 'filozofiju'. Bet nu tajā arī tā ontoloģija ir neviennozīmīgi mītiska un psihedēliska, vismaz manām pašreizējām maņām un sapratnei.