Un pārstāj nodarbināt tikai, ja ir atrisinājums, vai gluži otrādi - nav atrisinājuma, kā rezultātā iestājas apātija. Bet JP it kā ir atrisinājums pieejams, bet viņš atsakās to atzīt par atrisinājumu un turpina izmisīgi pērties, jo negrib padoties apātijai un izmisumam. Rezultātā viņu ir piemeklējis kas vēl ļaunāks par apātiju un cinismu.

Bet tiešām tā nav lielākā daļa cilvēku. Lielākā daļa cilvēku kaut kā veiksmīgi spēj izslēgt to 'what the heck is going on' slēdzīti, jo vienkārši ir aizņemti ar džīvošanu un visādiem distractions. Varbūt dzīve vienkārši nedod iespēju un piespiež. Vai arī varbūt liela daļa pat tic tai 'sajūtai', lai arī kad tiek iztaujāti, nemaz neko par to izliekās nezinām un pat noliedz.