Tātad visi ir vienā laivā, un visiem ir jāmācās, arī pašiem mācītājiem. Visi ir krituši un glābjami.

Bet es nezinu, kā paskaidrot vai adresēt problēmu, ka mācekļi, parastie cilvēki idealizē garīgos līderus, vai drīzāk, ka garīgie līderi pieļauj, ka viņus idealizē. Visas problēmas šķiet no tā rodas. Bet es nesagaidu, ka mazi cilvēciņi var būt garīgi tik rūdīti un attapīgi, lai spētu nekļūdīgi saskatīt, kam uzticēties kam nē, vai kurai cilvēka daļai uzticēties kurai nē.