Man laikam ir otrādi. Tieši tāpēc, ka nespēju ticēt leģendām, vairāk ticu sev pašam ar visiem saviem daudzajiem mīnusiem.

Var jau būt, ka esmu tikai savāds molekulu kopums, man nav iebildumu, ja par mani kāds tā domā. Bet es gan diezgan labi saprotu "kā" un iekšēji esmu visai strukturēts. "Kāpēc" - to varbūt mazāk labi, bet tādas īsti pārliecinošas atbildes, domāju, nemaz nevar būt. Es nejūtu lielu vajadzību savu dzīvi izskaidrot, bet, ja vajadzētu, es to varētu izdarīt visai vienkārši.