So sorry girl!

Es atkal gribētu apmainīt to laiku, kur siltus vasaras vakariņus early 20s pavadīju lasot Sartra Being and Nothingness un klausoties Joy Division, uz socializāciju ar kristiešiem un kaut vai kārtīgu Bībeles izlasīšanu. :D

Bet vispār, es totāli saprotu traumas, kas rodas no konservatīvās kristietības. To visi kā viens saka. Tāpēc es arī nekad nespētu būt konservatīva, vai pat kārtīga kristiete, un citu kristiešu acīs nemaz arī neesmu kristiete. Jo tas ko es saprotu ar kristietību ir kaut kāds kvantu fizikas un Jēzus prozas fusion. Bet tas ir labi, jo tad man nekad neprasās iesaistīties kaismīgās diskusijās par kristietību, un I can still relate to normal people. Varbūt man nemaz nevajadzētu tādus ķecerīgus ierakstus tad rakstīt, bet šis ir mans voblogs so Parkour!