Uzmanīgi ar tiem "stāstiem" - visa narativizēšanās ir potsmodernistu lieta. Tāpēc es, piemēram, nespētu kristietību nosaukt par "stāstu, ko stāstām sev", jo kristietība galvenokārt dibinās faktos. Var stāstīt stāstus par faktiem, bet fakts ir tur, simtreiz stipāks par jebkura stāsta barokālajiem kruzuļiem.