Es nezinu vai būtu iespējams samierināt zinātni un reliģiju. Jo zinātne paģēr duālismu, starp pētnieku un pētāmo objektu, prātu un pasauli, ko prāts it kā izzin, un tiklīdz tu sāc kaut ko mērīt un vērtēt rodas "par daudz" un "par maz" un neapmierinātība, kas nāk tam līdzi. Kamēr garīgas prakses mērķē risināt šo te neapmierinātības problēmu gluži pretēji zinātnei cenšoties nojaukt to sienu starp subjektu un objektu.