Paldies, arī ļoti interesanti :).
Nu, kā - vispirms uztaisu aizdomīgu seju, cenšos sajust interesējošo problēmu līdz pamatiem un tad sajūtu iedvesmu (vai nesajūtu un zaudēju interesi) un triecienveidā ķeros jautājumam klāt :). Vispār es tā tiešām daru, bet man līdz šim šķita, ka tā dara bezmaz visi. Līdzīgi ar jūtīgumu un sapņainumu, protams, es savā ziņā tāds esmu un man liekas, ka tādi ir tik daudzi, ka tas nekas īpašs nav.
Man arī patīk cilvēki, patīk šo to uzzināt par viņiem, ne velti es lasu cibu :)