es domāju uzņēmība un šerpums rodas no vajadzības, ne iepriekš piemīt.
nu tā, ka ja tev ir sīkais un tev vajag palikt nomodā vai mosties ik pec 4h, tu to arī darīsi, un roku muskuļi uztrennēsies no cilāšanas, un pacietība uztrennēsies no mīlestības...
nu tā, ka nekad neviens pa īstam nav gatavs sīkajam, nekad,
(nu varbūt kkādas mammas, kas visu mūžu sapņojušas būt par mammām, visu saplānojušas, un izjūt to ka baigo dzīves piepildījumu, bet es nedomāju, ka tādu ir daudz, ja vispār ir)

tev vnk piedzimst sīkais, un tu dari, ko vajag, lai sīkais būtu dzīvs, paēdis, siltumā, un rūpējies, lai viņš attīstās, tur nav nekada sakara ar raksturu "pirms tam"