No ģimenes aizbēgt nevar, tāpēc neko radikālu nepasāktu. Varbūt pieķertos remontam. Pirmajā nedēļā censtos sakārtot bilžu krājumus, mēģinātu tikt galā ar citām iesāktām lietām, palīdzētu mammai vai vēl kādam. Aizietu arī uz kādu pasākumu un droši vien dotos nelielos pārgājienos. Tad man iestātos rutīna, viss apniktu un darītu apmēram to pašu ar krietni vājāku intensitāti. Katrā ziņā nedzertu biežāk kā parasti (tas ir gandrīz nemaz), grāmatas lasītu varbūt mazliet biežāk, diez ko neatpūstos, bet sevi arī diez ko nepilnveidotu. Gulētu droši vien mazliet ilgāk tomēr.