o jā, tā laikam ir viena no visgrūtākajām lietām. man laikam prasīja vismaz 3 gadus pieslīpēties un nedusmoties/kko nepārmest. točna atceros, ka vēl 2ajā gadā cirtu durvis un gāju projām, jo biju par kko izbesījusies, tad ar laiku palika vieglāk. tagad vēlarvien par kko sacepos, bet parasti laikus pirms vērt muti vaļā saprotu, ka sūds un viss tikai manā galvā, nu jau pat sāk lēnām palikt tā, ka ļoti reti izbesos