manuprāt, visa (iz)runāšanas, lietu izteikšanas skaļi jēga (vai drīzāk - pilnais potenciāls?) ir piefiksēt un apjaust kaut ko, ko, iespējams, pēc tam realizēt, piemēram, kādas konkrētas pārmaiņas. resp., runāšanai jēga ir tikai tad, ja tās sekas ir rīcība, citādāk tā tikai ir un paliek domu verbalizēšana (ne velti teiciens - gudri dirst nav malku cirst, piemēram.)