Yes, ļoti precīzi - ar dažiem runājot, vobla pazūd, ar citiem - uzaug desmitreiz lielāka. Man šķiet, ka ir būtiski ņemt vērā, ka komunikācija ir enerģiju apmaiņa, nevis tikai jautājumu risināšana. Un, kad ar kādu runā, ir svarīgi saprast - vai šajā sarunā abi būs ieguvēji, vai viens iegūs un otrs zaudēs, kurš būs kurš un galu galā vai visi nebūs zaudētāji. Nesen iedomājos, ka tās runāšanas kultūras pamatā, šķiet, ir pieņēmums, ka, cilvēkiem mijiedarbojoties, uzšķiļas kaut kāds neierobežots enerģijas resurss, kas viņiem vieniem pašiem nav pieejams, bet mijiedarbojoties dziedina visus iesaistītos. Un tas ir āķīgi - jo realitātē cilvēku mijiedarbības var būt ļoti dažādas. Dažreiz cilvēki cits citu spēcina, citkārt - izsūc un nogurdina. Kas ir tas enerģijas resurss, kas dziedina, sarunās vai ārpus tām - lūk, tas ir jautājums.