Bet vai tad nepietiek ar to, ka rakstos bija teikts, ka mesija būs? Es pat nezinu īstenībā par kādu mesiju viņi runāja, vai viņi zināja, ka tas būs pats Dievs? Bet ja tā bija rakstīts, tad vai vienkārši nav tā, ka vārdu sakot, akumulācija notika, bet tikai rakstos nevis cilvēku apziņā? Un tad konkrēta cilvēka pareģošana jau ir tikai nianses, pats fakts ka nāks mesija - Dieva dēls ir svarīga.

Varbūt šis vienkārši ir tas par ko es teicu jau, ka teorētiski cilvēks "it kā" zina un readz, bet viņš nesaprot. Nu kā Jēzus saka - skatās virsū bet neredz. Saprot tikai kādā basic, paviršā līmenī, kas bieži ir cilvēka paša iedomas, kamēr apakšā ir dzīles patiesības un aktualitātes. Tāpat arī jebkas, kas dzīvē notiek, šķiet neparedzēts un uz dullo tikai tad, ja cilvēks ir tikai pavirši vai nemaz redzējis likumsakarības, kas pie notikuma noved. Varbūt tāpēc tev patīk pagātne, jo tās ir neizsmeļamas likumsakarību dzīles.